26.aprīlī Sv. Jēkaba katedrāles jauniešu Sv. Misē piedalījās īpaši viesi - Rīgas Garīgā semināra audzēkņu muzikālais ansamblis.

«Vai svētības biķeris, ko mēs svētām, nav savienošanās ar Kristus asinīm? Vai maize, ko mēs laužam, nav savienošanās ar Kristus miesu? Jo viena maize, viena miesa esam mēs daudzie, tāpēc, ka mēs visi esam līdzdalīgi pie šīs vienas maizes» (1 Kor 10, 16 – 17).

Kad mēs pulcējamies uz Euharistijas svinēšanu, Kristus ir starp mums. Mēs ar Viņu kopā svinam šo maltīti tāpat kā Viņa mācekļi to darīja pirms Viņa nāves.

Pirmdiena, 7.maijs.
8.00 Sv. Mise par par Viktora veselību.
Vissvētākās Jaunavas Marijas litānija.
18.30 Pirmslaulību tikšanās.

Otrdiena, 8.maijs.
8.00 Sv. Mise par Baronu dzimtu.
Vissvētākās Jaunavas Marijas litānija.
15.30 - 17.30 Grēksūdzes.
18.30 Pirmslaulību tikšanās.
19.00 Sv. Mise Onkoloģijas centrā.

Trešdiena, 9.maijs.
8.00 Sv. Mise par † Teodoru Godļevsku.
Vissvētākās Jaunavas Marijas litānija.

Lieldienu laikā Bībeles studiju grupā pievērsāmies Mateja evaņģēlija fragmentam, kurā Jēzus atklāj Dieva skatījumu uz cilvēka diženuma mēru. Mateja evaņģēlija 18.nodaļa sākas ar ļoti mūsdienīgu ainu – Jēzus mācekļi vēlas noskaidrot, kurš no viņiem lielākais Debesu valstībā. No Kunga atbildes saprotam, ka mācekļu izpratne par diženumu bijusi ļoti līdzīga tai, kādu sastopam cilvēku sabiedrībā līdz pat mūsu dienām. Taču Jēzus atbilde ir mācekļiem pilnīgi neizprotama un negaidīta: «Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū un sacīja: «Patiesi es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā» (Mt 18, 2-4).

Jau ceturto gadu tiek rīkotas Katoļu studentu dienas. Šogad 11. - 12. maijā svētki norisināsies Rīgas Katoļu ģimnāzijā, Sv. Jēkaba katedrālē un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) studiju telpās Mazajā Pils ielā 2. To devīze ir «Būt, zināt, gribēt Kunga gaismā!» Pasākumu organizē Rīgas Teoloģijas institūts (Garīgais seminārs), RARZI un Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība «Dzintars».

Almas kundze no sava loga labi varēja redzēt ziedu veikalu otrpus ielai. Pircēju šodien bija daudz. «Puķes Mātes dienā,» viņa pasmaidīja un iedomājās par savu dēlu Andreju. Kādreiz arī viņš pirka ziedus, bet nu jau bija gadiem ilgi aizmirsis par Mātes dienu.
«Vai pasts jau ir atnests?» – vaicāja viņas vīrs.
«Jā, Albert.»
«Vai ir kāda ziņa no Andreja?»
«Nē.»
Alberts mazliet sarauca uzacis un kaut ko nikni nomurmināja pie sevis…
«Lūdzu, nevajag…» – viņam teica sieva.
«Tu pazīsti viņa aizmāršību. Nākamnedēļ droši vien pienāks atvainošanās vēstule.»

Reti kad sv. Jāni no Avilas (San Juan de Įvila) pieminēja viņa draugi, paziņas un skolēni. Viņa slaveno draugu vidū bija sv. Avilas Terēze un sv. Lojolas Ignācijs. Ir saglabājies ap 250 viņa rakstītu vēstuļu un gana daudz cita veida rakstu, kuri atspoguļo viņa dzīves veidu.

Ap 150.gadu pēc Kr. Baznīcas tēvs Justiniāns, aizstāvot kristiešu ticību, uzrakstīja Romas imperatoram šādu vēstuli: «Dienā, kuru mēs saucam par svētdienu, notiek svēta sapulce tiem, kas dzīvo pilsētās un laukos. Tur priekšā tiek lasīti notikumi no apustuļu darbu vai praviešu grāmatām. Kad lasījumi ir beigušies, lasītājs sapulces vadīšanu nodod tālāk priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs savā runā aicina klātesošos uzticīgi izpildīt un sekot visam tam, kas ir labs. Pēc tam visi pieceļas un kājās stāvot dedzīgi raida uz augšu lūgšanas un dziesmas. Kad lūgšanas ir pabeigtas, tad atnes maizi, vīnu un ūdeni.

Pirmdiena, 23.aprīlis.
8.00 Sv. Mise par Pēteri, Ādamu, Broņislavu, Jāni, Karolīnu, Broņislavu, Līviju un Ņinu.
18.30 Pirmslaulību tikšanās.

Otrdiena, 24.aprīlis.
8.00 Sv. Mise par Pēteri, Ādamu, Broņislavu, Jāni, Karolīnu, Broņislavu, Līviju un Ņinu.
15.30 - 17.30 Grēksūdzes.
18.30 Pirmslaulību tikšanās.

Trešdiena, 25.aprīlis. Sv. Marks, evaņģēlists. Svētki.
8.00 Sv. Mise par draudzes diakonu Gunāru.
16.00 Sv. Mise Tuberkulozes slimnīcā «Upeslejas».

Drīz pēc mātes Terēzes māsu pirmajām pastaigām Kalkutas ielās viņas tika nosauktas par «Graustu māsām» («Slum sisters»).

Reiz pati Māte Terēze pastāstīja par pirmo «izlūkgājienu» Kalkutas ielās: «Kad es pirms vairāk nekā 30 gadiem pirmo reizi viena pati kopā ar Jēzu izgāju Kalkutas ielās, es ieraudzīju ceļmalā kādu sievieti, kas bija jau daļēji žurku un skudru sagrauzta un netīrumiem klāta. Es pat nevarēju uz viņu paskatīties, vēl mazāk - viņai pieskarties, tāpēc es no viņas aizbēgu. Skrienot projām, es savā nespēkā lūdzos: «Marija, mana Māte, dod man tīru, skaidru, pazemīgu, drosmīgu un mīlestības pilnu sirdi, lai es spētu pieņemt Tavu Dēlu Jēzu, Viņam pieskarties un Viņu šajā cilvēka ķermenī mīlēt.»